Intervija ar Raimondu Bartaševicu

Ļoti laba saruna, saturīga saruna.
http://pnc.lv/pnc_tv/video_intervijas/16112013-raimonds_bartasevics_par_bildem_muziku_at

Mārtiņdiena

10. novembris ir īpašs ar to, ka šodien savu vārda dienu svin daudzie Latvijas Mārtiņi, bet  arī ar to, ka šie ir viena no tradicionālajām Latvijas gadskārtām. Latviešiem tādas ir četras - Ziemassvētki, Lieldienas, Jāņi, Mārtiņi. Diemžēl šo laiku cilvēki svin labāk visādus Helovīnus nekā atceras paši savus svētkus. Kas būtu jādara, lai šo latvisko tradīciju atdzīvinātu? Vispirms, jārodas entuziastiem, kas šos svētkus gribētu svinēt ne tikai kā lokālu pasākumu ar dažu folkloras kopu piedalīšanos, par ko ir maz informācijas un uz kuru atnāk tikai vecas tantiņas un ciema dīvainīši, bet kā patiešām vērienīgus svētkus, kā tas ir ar Jāņiem.  Nenoliedzami, ka jāsaglabā svētku pamatidejas un pamatvērtības, bet tanī pat laikā jāizdomā, kā šos svētkus padarīt mūsdienīgākus,  tādus, kas piesaista arī jauniešu uzmanību. Lai Mārtiņus svinēt būtu, kā mēdz sacīt, stilīgi. Nelaime ir tā, ka senās tradīcijas ir zudušas vai kļuvušas jauniešu auditorijai neinteresantas, bet jaunas vēl nav izveidojušās. Tas nu būtu radošu personību un dažādu kultūras pasākumu organizētāju uzdevums. Svētku reanimēšana būtu izdevīga arī veikalniekiem, kuri varētu tirgot masveidā gailīšus, zostiņas ķirbīšu un sirsniņu vietā. Jo lielāka būtu šo svētku reklāma, jo vairāk arī būtu potenciālo svētku svinētāji. 

Mūsu senčiem, kā jau dabas bērniem, nozīmīgu vietu dzīvē ieņēma laikapstākļi, tāpēc ik vieni svētki un svinamās dienas tika izmantotas, lai lūkotos dabā un paredzētu nākotni, respektīvi, vai ziema būs barga, vasara silta, kāda būs augļu, ogu, sēņu raža. Spriežot pēc Liepājas pusē novērotā un salīdzinot to ar senajām zināšanām, varam domāt, ka ziema būs auksta un ar lielu salu, jo Mārtiņdienā spīdēja saule. Toties Ziemassvētkos uz sniegu necerēt, jo kāds laiks Mārtiņos, tāds laiks Ziemassvētkos, un tā kā šodien nokrišņu nebija, tad...

Ja kāda jauna meita nevar sagaidīt, kad apprecēsies, tad Mārtiņu vakarā, gulēt ejot jānomet savi brunči istabas vidū. Ko iesākt tām, kas mīl staigāt džinsās, tas lai paliek atklāts jautājums. Savukārt cits ticējums vēsta, ka jānomet istabas vidū visas drēbes, kas tās sapnī  pacels, būs īstais. Tā kā meitas nemētājiet savas drēbes, kur pagadās, ja nu atnāk kāds, ko nevēlaties. Ja drēbes pārāk glaunas priekš zemē mešanas, tad var pirms gulētiešanas siļķes galvu uzēst - kas sapnī dos padzerties, būs īstais.

Ja kādam mājās prusaki pa galdu rāpo, tad Mārtiņos šiem jāsaka: "Sarkani kundziņi, uz priekšu

vietas jums nav!" Vēlams gan pirms tam pārliecināties, ka neviens nedzird, kā jūs ar prusakiem runājat.

Ko no Mārtiņdienas tradīcijām var paņemt mūsdienu cilvēks?

Pirmkārt, Mārtiņi, ir ražas gada nobeiguma svētki, līdz ar to viens no pasākumiem, kas šur un tur arī notiek(un diemžēl nereti ir arī vienīgais) ir ražas jeb lauku labumu tirdziņš. Otrkārt, budēļos jeb ķekatās iešanas tradīcija. Laikam jau latvieši tik viegli pieņem Halovīna spokošanos, ka maskošanās tradīcija jau bija mūsu senčiem raksturīga.Budēļu raksturīgākās maskas ir kaza, vilks, lācis, dzērve, mazais vīriņš, siena kaudze, labības kūlis, nāve, čigāni. Budēļus no sētas uz sētu ved budēļu tēvs un māte. Saimnieki budēļus aicina istabā, pacienā, izjautā par nākotni un budēļiem dodoties uz citu sētu, solās tos gaidīt atkal citu gadu.

Par Mārtiņdienu un tās tradīcijām būtu jāstāsta jau skolā, tikai nevis, kā par kaut ko arhaisku un šodien nevajadzīgu,, bet ieinteresējot šos svētkus svinēt arī šodien, jo tieši bērni parasti ir tie, kas iesaista savus vecākus un līdz ar to arī pārējo sabiedrību svētku svinēšanu.
Ieraksta veidošanā izmantoti: http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/martd.htm un http://www.nacionalisti.lv/raksts/550/kultura-tradicijas/martindiena-latviesu-tautas-tradicijas/ materiāli.

Šobrīd Liepājas muzejā

Pēc ilgāka laika nolēmu aiziet uz Liepājas muzeju, lai apskatītu dažas šobrīd tur redzamās izstādes. Kā pirmo redzēju izstādi par baleta vēsturi Liepājā. Jauka, tomēr gribējās, lai būtu vairāk izstādes eksponātu, citādi mani nepameta tāda mazliet tukšuma un nepabeigtības sajūta. No trauslās baleta mākslas pasaules nokļuvu skarbajā armijas vidē pie ieročiem un medāļiem.

Vislielāko iespaidu uz mani atstāja dzejnieka Olafa Gūtmaņa sievas Velgas gleznu izstāde. Mākslinieces krāsu palete pārsteidz ar īpašu latviskuma un siltuma sajūtu. Viņas darbi, ilgāk un pamatīgāk tos aplūkojot, nespēj atstāt vienaldzīgu un rada skatītājā sajūtu, ka uzgleznotās ainavas iespējams ne vien ieraudzīt, bet sajust un izdzīvot.  Tā glezna "Uz Aglonu" raisa atmiņas par nesen notikušo svētceļojumu un liek uz brīdi atkal izdzīvot tās sajūtas, kad noieti daudzi kilometri, sāp kājas, bet pāri visam ir prieks un lepnums par sevi un pateicība Dievam. Savukārt glezna "Apsnigšana" raisa grūti noformulējumu, bet līdz vislielākajiem dziļumiem sajūtamu ziemas izjūtu. Gleznā "'Man salst"'šķiet pretī dvesmo gluži fiziski jūtams aukstums, kas liek nodrebināties un gluži vai meklēt kabatā cimdus.Dažas gleznas, piemēram, "Izglābšanās" un "Vientulība"', nosaukumu dēļ var uzskatīt par simboliskām, jo māksliniece caur dabas tēliem ataino savas izjūtas, kurās nozīmīgu vietu spēlē centrālā tēla un pārējā gleznas fona attiecības. Gleznā "Izglābšanās"'centrā ir divas kaijas, fons ir nenozīmīgs un it kā izceļ abus putnu tēlus, savukārt gleznā "Vientulība"'mazie sarkankrūtīši uz lielā sniegotā fona izskatās patiesi vientuļi un nelaimīgi. Izstādē apskatāmas arī kubisma un abstrakcionisma manierē veidotā "Spēlē, spēlē, ko tu spēlē", mazliet sirreāli romantiskā glezna "Golgātā" un daudzi citi darbi, kas pārsteidz ar savu šķietamo vieglumu, pamatīgumu, latviskumu un sajūtu dziļumu. Katra glezna ir tā vērta, lai pie viņas pakavētos pēc iespējas ilgāk un izbaudītu katru tās detaļu.

Otra izstāde ir "Māksla@Liepāja". Kā liecina nosaukums, tad izstāde veltīta jaunākajiem Liepājas mākslinieku veikumiem. Izstāde ir raiba- izmantotas dažādas tehnikas, dažādi glezniecības stili un žanri. Apmeklētāji var baudīt gan Benitas Bitānes košās ainavas "Vakarblāzma", "Skumjā saule", gan sirreālisma manierē darinātās Aleksandra Nikolajeva gleznas, kas ir kā savdabīgs autora skatījums uz šo laiku, kur košās krāsas papildina karnevāliskie Arlekīna un klaunādes motīvi, liekot mūsdienu pasauli ieraudzīt kā krāšņu un savdabīgu cirku-"Nikolajevs un Kadinskis pret III pasaules karu"', "Izloze", "Arlekīna uzvara".

Dažas gleznas bija tādas, ka mana sapratne par attēloto noteikti atšķīrās no autora ieceres, piemēram, Guntas Krastiņas gleznā "Divi ērgļi laika cilpā"'pie labākās gribas ērgļus saskatīt nevarēju, drīzāk kādas attālas galaktikas attēlu.Daži darbi šķita pilnīgi nesaprotami, piemēram, par Andra Dzērves darbu "Citur nebūs labāk" tēlniecības (?) darbu gribējās jautāt, vai tas ir drēbju pakaramais, vai kā?

Pēteris Tankulis šķiet bija centies atdzīvināt dadaistu ieviesto un sirreālistu plaši pielietoto kolāžas principu. Darbs "Gatavs lietošanai Liepājā" šķita kā milzīgs iespaidu blāķis, kurā autoram vien saprotamā secībā bija salikti dažādi zīmējuma , gleznojuma fragmenti, slavenību bildītes no žurnāliem un daudz kas cits, kas pauda, visticamāk, tikai pašam autoram saprotamu jēgu. Kā jau modernajai vai precīzāk postmodernajai mākslai pieklājas,  dažu autoru darbos bija rodamas atsauces uz citiem kultūras šedevriem, tā Gunta Otanķa glezna "Sagrada Familia" lika domāt par šo slaveno Spānijas katedrāli, precīzāk, tās nosaukums, jo pats gleznā attēlotais objekts vairāk līdzinājās greizi uzzīmētai Liepājas Svētā Jēkaba katedrālei, bet varbūt tās ir tikai manas asociācijas.

Pēc manām domām pats savdabīgākais objekts bija tēlniecības darbs "Apollons un Dafne". Antīkajā manierē darinātā skulptūra lepni pozēja skatītājiem,... un tās galva mētājas turpat blakus, radot iespaidu par huļigānu sabojātu mākslas darbu. Pats autors to lepni nosaucis par "ideju projekciju citā substancē", tikai viņam laikam skaidrs, kas ar to domāts.

Kopumā izstādes eksponāti bija interesanti un radošo domu rosinoši, bet tiem pietrūka tā emocionālā baudījuma, kas Velgas Gūtmanes gleznām. Tā ka atlika vien nopūsties: "Nu tāda jau ir tā mūsdienu māksla!"

Kur kavējas mana laime?

http://www.youtube.com/watch?v=sujzqY69PVQ

Lauskas

Stikla lauskas

salasīt

izkaisīt

atprasīt

parādu dievam

iedot dvēseli

velnam??

stikla lauskas

asarām slacītas

frāzes

dusmās sacītas

frāzes

mīlestībā nepasacītas

stikla lauskas

no saldenās pudeles

no skābā jāņogu vīna

krietna deva ciniska smīna

stikla lauskas

tu ej pāri

bet nekliedz

sen jau vairs ne...

Sveicināti manā blogā!

Dārgie lasītāji,

sveiciens manā jaunajā blogā. Esmu domājusi šeit publicēt savas pasākumu, kinofilmu un teātra izrāžu kritikas, pārdomas par izlasītajām grāmatām umtl. Kā arī turpmākās nodaļas no sava romāna Bez nosaukuma. 

Pagaidām, kamēr vēl nekur neesmu bijusi un mana mūza vēl kaut kur klejo turpmākajās ziņās piedāvāju šādus tādus iepriekš draugiem.lv nepublicētus dzejoļus, no kuriem daži bija dzirdami Dzejas dienu Studentu Nakts dzejās.